trešdiena, 2009. gada 3. jūnijs

Bērnu nams-patversme „Priedīte”

FOTOZIEDOJUMS: Ēriks Meinarts, Iveta Vaivode




Todien mēs 4 cilvēku sastāvā – es ar kolēģīti Ilzi Skuju, fotogrāfiem Ivetu Vaivodi un Ēriku Meinartu, apciemojām divas bērnu aprūpes iestādes Daugavpils rajonā – Raudas speciālo internātpamatskolu un bērnu namu – patversmi „Priedīte”. Tā nu bija sanācis, ka tālo ceļu mērojām viskarstākajā šī pavasara dienā – 29.aprīlī, kad saulīte bija sasildījusi gaisu līdz pat +250 C. Tuvojoties „Priedītei”, nevarējām nepriecāties par brīnišķīgo ainavu, kas paveras mums priekšā – mežs ar tikko izdīgušajām maigi zaļajām lapiņām kokos un debesu zilais ezers! Bērnu nams „Priedīte” atrodas Daugavpilī, skaistā priežu mežiņā, nu gluži kā Rīgas „Mežaparkā”.

Ejot bērnu namā, mūs sagaida vecākās zēnu grupas audzinātājs Anatolijs Krikins, kurš laipni izrāda mums visas bērnu grupiņas un pastāsta par to, kā šeit bērniem dzīvojas. Kopā bērnu namā – patversmē šobrīd ir 70 bērnu vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kuri dzīvo 5 grupiņās. Vidēji vienā grupiņā ir no 7 līdz 13 bērniem. Grupa ir sadalīta tādā veidā, ka ir 3 atsevišķas guļamistabas, liela viesistaba ar TV un vēl arī virtuvīte.

Bērniņi šeit ir dažādi, bet pārsvarā bāreņi. Jauniņie pienāk parasti jaunākajā grupiņā, kur dzīvo bērni vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Tur par viņiem rūpējas mīļas audzinātājas un auklītes, kuru sirds siltums ir neizmērojams. Šī vecuma bērnu „Priedītē” ir visvairāk. Pēdējā laikā ir bijuši pat tādi gadījumi, kad vecāki paši zvana uz patversmi un lūdz uzņemt viņu bērnu, jo saprot, ka nespēs viņiem nodrošināt ne pārtiku, ne jumtu virs galvas, ne siltumu. Šausmīgi ir iedomāties, ka šobrīd ir tādi pat apstākļi kā Viduslaikos, kad bērnus nevarēja uzaudzināt paši vecāki, jo bija neiedomājams trūkums.

Ar vidējās grupas bērniņiem tikāmies jaunā skaistā rotaļu istabā, kura tāpat, kā jaunais, sen kārotais sporta laukums, tapa pateicoties atbalstītājiem: Bērnu fondam un Rotari klubam (rotaļu istaba) un Amerikāņu vēstniecībai (sporta laukums).

Šeit bērniņi tiek „likti uz kājām” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Visi bērni, kuriem ir kādas iedzimtas kaites, piemēram, vilka rīkle, šķielēšana u.tml., tiek vesti uz Rīgu pie speciālistiem. Un bieži vien, skatoties uz mazuli, kurš ir izgājis grūto ne vienas vien operācijas un ilgās atveseļošanās ceļu, nevar pamanīt pat visniecīgākās slimības pazīmes.

Ir pavasaris un parasti „Priedītē” tiek gatavoti izlaidumam 4 – 5 bērni, kas nozīmē, ka šiem jauniešiem būs jāuzsāk sava patstāvīgā dzīve. Patversmes piešķirtais finansējums ir 90,- Ls katram izlaiduma bērnam, par kuriem tad arī tiks iegādāts skaists izlaiduma tērps un citi izlaidumam nepieciešamie aksesuāri. Pēc skolas beigšanas „Priedītes” bērni parasti izvēlas iet mācīties tehnikumos un arodskolās, lai ir kāds amats rokā un tad jau dzīvē nepazudīs! Ir arī bērni, kuri iet stāties augstskolās un veiksmīgi studē, līdz iegūst augstāko izglītību. Par tiem „Priedītes” pedagogiem ir īpašs prieks. Viens no absolventiem šobrīd mācās Rīgā Banku Augstskolas 3.kursā un saņem Vītola stipendiju! Katru gadu "Priedītē" notiek absolventu tikšanās, kad uz savām bērnu dienu mājām atbrauc nu jau pieauguši cilvēki ar visām ģimenēm un bērniem! Tad gan ir ko klausīties dažnedažādus dzīves stāstus, kā ir gājis un kā ir izsitušies cauri visiem šķēršļiem un grūtībām ... Visi šie stāsti ir ļoti vērtīgi tiem bērniem, kuriem vēl viss ir priekšā - gan izlaidums, gan lielā - pieaugušo dzīve... Līdz ar to viņiem rodas ticība sev un pārliecība par to, ka viņiem arī viss izdosies, izdosies iegūt izglītību, darbu, izdosies dzīvot krietna cilvēka dzīvi ar visiem priekiem un bēdām, kurus varēs dalīt jau paša izveidotajā ģimenē...

Par to, kas visvairāk ir nepieciešams, audzinātāji min šādas lietas:

  • Bērni būtu priecīgi par kādu sarežģītu konstruktoru, piemēram, padomju laikos bija „Umelije ruki” (Умелые руки), lai varētu ar savām rokām izgatavot kaut ko sadzīvē un saimniecībā noderīgu.
  • Tāpat arī sporta inventārs ir ļoti aktuāls bērniem.
  • Kā jau visām valsts aprūpes iestādēm, līdzekļu trūkums ir stipri manāms, bet bērnu nama fasāde vienkārši raud pēc remonta jau ilgu laiku.
  • Un tad vēl ļoti gribētos, lai bērni arī ziemā varētu gulēt zem vienas sedziņas, nevis satinušies, kā kāpuri, un katru dienu veicot varoņdarbus, izlienot no sava midzenīša aukstumā. Būtu ļoti jauki, ja kāds palīdzētu nomainīt logus kaut vai grupās.

0 comments:

Ja Tev ir kādi jautājumi, ierosinājumi, tad raksti tos šeit.!

Ierakstīt komentāru

 
atbalstiitaaji
Atbalstītājs - Aldis Gobzems Latvijas Energoceltnieks Atbalstītājs - BTA Apdrošinātāji Atbalstītājs - Jānis Straupe Atbalstītājs - Office Day Atbalstītājs - SONORA Atbalstītājs - ENERGOKOMPLEKSS Atbalstītājs - SIA LCB