pirmdiena, 2009. gada 29. jūnijs

Zviedru meiteņu sarūpētās mantas

FOTOZIEDOJUMS: Artūrs Romanovskis


Kādu laiciņu atpakaļ ar mums sazinājās Inese Ratuta un vēlējās kā brīvprātīgā mums palīdzēt. Pirmais, ko Inese stāstīja, ka viņai esot draudzene Zviedrijā, kura vēlas palīdzēt mūsu bērniem. Ir vairākas meitenes, kuras saadījušas, čībiņas, cepurītes, džemperīšus latviešu bērniņiem. Tad arī norunājām, ka meitene no Zviedrijas, Marija, atbrauks ciemos, pati apciemos kādu no ģimenēm, lai redzētu, kā bērni dzīvo šeit, un atvedīs sarūpētās mantas.
4.jūnija rītā kopā ar fotogrāfu Artūru Romanovski sagaidījām Mariju viesnīcā un devāmies ceļā, Bauskas virzienā. Bija paredzēts, ka arī viņas vīrs piedalīsies braucienā, taču viņam bija nedaudz bail, ka redzētais viņu varētu sāpināt.
Marija iznāca no viesnīcas ar milzīgu koferi, kuram knapi pietika vietas mašīnā, jo tā jau bija pilna ar sarūpētājām dāvanām no „Siemens” darbiniekiem un „Kraukļa fonda” dotajiem saldumiem.
Visu ceļu runājāmies. Stāstīju par mums, par bērniem, par situāciju kopumā, mēģināju izstāstīt, ko nozīmē „dižķibele” tādām maznodrošinātajām ģimenēm, kurās strādā labi ja viens vecāks un saņem minimālo algu.
Pirmo apciemojām mazo Lindu (jo Marijai tieši viņa bija iekritusi sirsniņā). Lindiņa tika pie divām siltām zviedru meiteņu adītām jaciņām, mamma un brālis – pie zeķītēm. Brālim Laurim puika viņa vecumā, vārdā Antons, bija atsūtījis savu mašīnu kolekciju un piekodinājis, lai noteikti pasaka, ka tās no Antona.
Smilgu ģimenē jaunieši tika katrs pie jauna spilvena un mamma pie silta jo silta plediņa. Lielākā dāvana gan tika Gatim – „Siemens” sarūpēts pilnīgi jauns monitors.
Tālāk mūsu ceļš veda pie brālīšiem Raivja un Kristiana. Stāstu par viņiem varat lasīt šeit http://blog.palidzesim.lv/search/label/Raivis%20un%20Kristians
Marija bija nedaudz šokēta par dzīves apstākļiem, kādos jādzīvo brāļiem. Ļoti šaubos, vai viņa ko tādu Zviedrijā ir redzējusi…
Bijām jau piekusuši, tomēr nolēmām vēl aizbraukt uz bērnu namu Rīgā, Kapseļu ielā, jo atvestajā čemodānā bija daudz mazmazītiņu zeķīšu un cepurīšu, kas ļoti noderētu mazajiem bārenīšiem. Bērnu nama auklītes mūs kā vienmēr uzņēma laipnas un smaidīgas, savilkām zeķes kājās vai pusei no bērniem, un „mūsu” dvīņu māsiņa Zanīte „piestrādāja” par modeli, jo atvestās cepures bija jādemonstrē, jāpiemēra un jāsabildē.
Tā bija emociju pārbagāta diena. Ir tik jauki apzināties, ka pavisam citā valstī kāds rūpējas un kādam sāp sirsniņa par mūsu bērniem.

No sirds - paldies Marijai!

0 comments:

Ja Tev ir kādi jautājumi, ierosinājumi, tad raksti tos šeit.!

Ierakstīt komentāru

 
atbalstiitaaji
Atbalstītājs - Aldis Gobzems Latvijas Energoceltnieks Atbalstītājs - BTA Apdrošinātāji Atbalstītājs - Jānis Straupe Atbalstītājs - Office Day Atbalstītājs - SONORA Atbalstītājs - ENERGOKOMPLEKSS Atbalstītājs - SIA LCB