pirmdiena, 2009. gada 5. oktobris

Martiņenko un Kalnmales audžuģimenes

FOTOZIEDOJUMS: Santa Spilberga

Akcijas „Skolas soma” ietvaros, pateicoties Gata gādībai, kurš mūs nodrošināja ar ietilpīgo busiņu, es, kolēģīte Renāte un fotogrāfe Santa Spilberga devāmies apceļot rudenīgo Latgali. Mūsu ceļojuma mērķis bija apmeklēt vairākas ģimenes, aizvest gan mēbeles, gan skolas lietas, saziedotos drēbju kalnus, un pārtiku. Mūsu maršruts sākās Rīgā, devāmies uz Preiļiem, tad Maltu, pēc tam uz Andrupenes pagasta Vecokru un jau pašā pievakarē ciemojāmies pie Annas Verzes audžuģimenes, netālu no Aglonas.
Šoreiz stāsts būs par audžu ģimeni no Vecokras, kurā dzīvo 14 audžu bērni.
Busiņam ieripojot Martiņenko ģimenes pagalmā mūs sagaida abas saimnieces – Regīna, viņas meita Kristīne un mazā Anna Marija, pārējie bērni ir skolā un bērnudārzā. Visas savestās mantas ir sanestas vienā istabā un Anna Marija mūs vedina virtuvē. Patiesību sakot, pēc tālā ceļa esam sagurušas, kafijas krūze un tikko ceptas rauga pankūkas ar skābeno plūmju ievārījumu ir tieši laikā.
Mani mulsina fakts, ka šajā mājā, kura gan ir liela (kādreiz šeit bijis paredzēts viesu nams) dzīvo 17 bērni! Izrādās Kristīnei pašai ir trīs burvīgas meitiņas un vēl 6 audžubērni! Kristīne ir ļoti jauna un mani tiešām pārsteidz tas, ka tik jauna meitene velta sevi bērniem, vēl pie tam svešiem. Bet abas saimnieces tik smej, un manā pārsteigtajā sejā skatoties stāsta par savu ikdienu tik viegli un bezrūpīgi, it kā mājā būtu viens vai divi bērni nevis 17! Pat par visām nebūšanām un nemitīgajiem līdzekļu trūkumiem abas sievietes stāsta ar smaidu uz lūpām, jo „neba jau ar raudāšanu ko panāksi, esot tikai jādarbojas!” Bērni esot gan no Jelgavas, gan Preiļiem, gan tepat – Daugavpils. Vēl gadu atpakaļ visi dzīvoja Daugavpilī. Cilvēki ir nežēlīgi un lai bērniem nebūtu jāklausās ļaužu valodās par to, ka „šie ir bērnu nama bērni”, lielā ģimene nolēma pārcelties. Un labi vien ir, jo šeit laukos bērniem cita dzīve, ir kur izskrieties, ar riteņiem izbraukāties, var ezerā zivis ķert. Šovasar ir iekopts piemājas dārziņš, uzcelta siltumnīca. Jautāju, kā visus var pabarot, izmazgāt drēbes, pagūt sakopt māju, uz ko abas saimnieces atbild, ka lielie bērni ļoti rūpējas par mazākajiem, lielās meitenes bieži gatavo pašas, arī istabu katrs pats uzkopj. Neesot jau nemaz tik grūti!!!! (Man piemēram, ir grūti ar divām meitām tikt galā:))
Tagad Andrupenes skola, šīs ģimenes bērnu dēļ vien var pastāvēt, jo tajā mācās 11 šīs ģimenes audžu bērni. Naudiņu par bērniem maksā katrs pagasts, tie var būt gan 120 LVL, gan tikai 27 LVL, tas atkarīgs no pagasta. Parēķiniet paši vai par šādu naudu var bērnu uzturēt, pabarot, apģērbt un vēl skolā palaist. Nedēļā jāsamaksā par skolas autobusu 70 LVL vien! Brīvpusdienas ir tikai pirmklasniekiem, pārējiem jāmaksā, kaut 0.50 LVL dienā, taču pa visiem kopā savācas milzīga summa.
Ir arī klāt pēcpusdiena un bērni brauc no skolas mājās. Virtuvē viens pēc otra, kā zirņi sāk birt dažāda vecuma skolas bērni, visi smaidīgi sasveicinās nosauc savus vārdiņus, bet kur nu visus uzreiz var atcerēties. Bērni vēlas izrādīt savas istabiņas, kurās dzīvo vai nu pa divi vai trīs. Katrai istabiņai ir savs iekārtojums, par kuru rūpējas paši bērni. Mājas apskate notiek jautri čalojot, stāstot stāstus un jaukus atgadījumus no dzīves. Bērni stāsta par savām ikdienas gaitām, viens otru „pavelk uz zoba” par atzīmēm.
Kaut daudziem no šiem bērniņiem ir vecāki, viņi visi Regīnu un Kristīni sauc par „mammām”. Tas pilnībā sajūtams, ka ikkatrs ir aprūpēts, samīļots, labs vārds pateikts, un visi kopā viņi ir viena liela, draudzīga ģimene.
Bērni cenšas labi mācīties, piedalās dažādos vietējos konkursos un koncertos, labprāt piedalās dažādos pasākumos, īpaši labdarības - dzied, spēlē ludziņas. Pagājušajās Lieldienās sakrāsojuši 500 (!) olas un sagādājuši vietējā pansionāta ļaudīm priecīgus svētkus. Ziemassvētkos paši par savu naudiņu pirkuši saldumus, lai vecajiem cilvēkiem būtu uz kārā zoba ko likt. Lielāka prieka par pensionāriem, kuriem prieka asaras acīs, nemaz nevajagot.
Par šo ģimeni varētu rakstīt vēl un vēl. Tik jauki un mājīgi ciemojamies, ka projām braukt negribas. Tas ir tik lieliski, ka ir šādi cilvēki, šādas ģimenes, kuras nebaidās par to, ka būs grūtāk ar iztikšanu, vai nepietiks visam ko sirds kāro, vienkārši dzīvo, un dzīvo lai atdotu visu savu mīlestību un siltumu bērniem, kuriem tā pietrūkst visvairāk.
Uz jautājumu, ko bērniem gribētos, kā nepietiek, tā vietā lai sastādītu sarakstu uz trīs lapām, visi samulsuši skatās viens uz otru, rausta plecus - nekas netrūkstot, viss esot.

Tad nu tomēr dažas lietiņas esot, ko ļoti, ļoti kārotos:

- Aizbraukt uz Līvu akvaparku
- Apmeklēt Rundāles pili
- Meitenēm – kosmētika
- Zēniem – lego
- Ilustrēta bērnu Bībele
- Un kas nu ļoti būtu vajadzīgs šai mājai, remonts - virtuvē, un arī pārējās istabās. Virtuvei vajadzētu: flīzes sienām (12 kv.m), mitrumizturīga flīžu līme, 3 tapešu ruļļi, 1 paka tapešu līmes, apmetuma virsmas nostiprinošs sķīdums 28 kv.m, 3 m gofrētas dūmvada caurules 160-170 mm diametrā, plastikāta logs (210 cm garums, 140 cm augstums).

Palīdzēsim šiem bērniem pavadīt dienu Līvu akvaparkā!


MILZĪGS PALDIES AUDŽUĢIMENES EŅĢEĻIEM:

Mūsu fotogrāfiem

Jūlija Stefanoviča - LVL 10,- (09.10.09.)
BT LINGVA IK - LVL 30,- (21.09.10.)

2011.gada rudens
Tik daudz kas ir mainījies Martiņenko un Kalnmales audžuģimenēs par šo laiku!
Dažādu apstākļu ietekmē šobrīd palikusi tikai Martiņenko audžuģimene ar 3 pusaugu meitenēm - Jūliju, Valēriju un Katrīnu, kuras šeit dzīvo no pašiem audžuģimenes pirmsākumiem. Visas meitenes mācās arodskolās. Kristīnei ģimenē ir pašas 3 meitiņas - pirmklasniece Gabriela, 4-gadīga Anna-Marija un 2-gadīga Anastasija. Vienmēr, kad atbraucam ciemos - visi bērni ir neizsakāmi dzīvespriecīgi, atvērti, mīļi un pateicīgi.
Abas ģimenes, tāpat kā agrāk, dzīvo kopā. Šajā laika posmā 3 reizes bija mainījušas dzīves vietu. Dažus mēnešus pat ir dzīvojušas Rīgā. Šobrīd ir pārdota māja Vecokrā un nopirkts dzīvoklis Daugavpilī. Tagad pie viņiem bieži nāk ciemos bijušie audžubērni, kas dzīvo Daugavpilī, jo labi atceras kopā nodzīvoto laiku, kas atstāja sirsniņās siltumu.
Visu šo laiku uzturam ar ģimenēm kontaktus, regulāri braucam ciemos, palīdzam ar pārtiku, drēbēm, higiēnas un sadzīves lietām. Pateicoties jums, mīļie ziedotāji, esam palīdzējuši bērniem sagatavoties skolai, ir sagādāts dators, kā arī dāvaniņas Ziemassvētkos, Lieldienās. Bērni vairākas reizes ir pabijuši Līvu akvaparkā. Kad ģimenes dzīvoja Rīgā, jaunietes apmeklēja "Jauniešu klubiņa" pasākumus - lekcijas, apmācības u.t.t.
Julijai septembrī palika 18 gadi, viņa plāno uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Valērija šobrīd ir 6.grūtniecības mēnesī. Varētu, teikt, ka tas ir pāragri, taču bērniņš tiek gaidīts un mēs izvēlamies palīdzēt. Drēbītes un lielākā daļa nepieciešamo mantu bērnam jau ir sagādāta, vienīgi ir palikusi nepieciešamība pēc bērnu ratiem.
Ja kādam ir iespēja noziedot bērnu ratiņus, Valērija un Martiņenko audžuģimene būtu ļoti priecīga un pateicīga!

23.10.2011.
Ratiņi Valērijas gaidāmajam bērniņam noziedoti! Paldies atsaucīgajiem Jetes vecākiem!

1 komentārs:

  1. Nu ja tur būtu kaut daļa patiesības par to samīļošanu tad jau būtu labi. Viss kas mājā ir Tēva nopelns un viņa roku darbs. Nez kāpēc viņu vispār neviens nepiemin. Jaunākā saimniece ir bez jeb kādas izglītības un saprašanas kauns viņai būtu sevi slavēt. Vien vārdu sakot žēl bērnu, kas tur aug. Un no Daugavils aizbraukt nācas Jaunās saimnieces dēļ.

    AtbildētDzēst

 
atbalstiitaaji
Atbalstītājs - Aldis Gobzems Latvijas Energoceltnieks Atbalstītājs - BTA Apdrošinātāji Atbalstītājs - Jānis Straupe Atbalstītājs - Office Day Atbalstītājs - SONORA Atbalstītājs - ENERGOKOMPLEKSS Atbalstītājs - SIA LCB