trešdiena, 2011. gada 16. marts

Jete

FOTOZIEDOJUMS: Rolfs Vendiņš

Sarežģīti ir saprast un izlemt, kā ir labāk un kuram sniegt atbalstu – ģimenei, kurai nav ko galdā likt, bet tikai tādēļ, ka paši vecāki slinko un neko citu nedara, kā sūkstās par grūto dzīvi un dzīves netaisnību, vai ģimenei, kurai vizuāli ir viss, taču nav paša svarīgākā – bērniņa veselības. Vai sniegt atbalstu ģimenei, kura pati cīnās un meklē veidus, kā palīdzēt savam bērnam, vai ģimenei, kurai ar varu uzspiežam šo palīdzību. Protams, ka mēs kā organizācija mēģinām neatteikt nevienam. Šis ir stāsts par jauku un gaišu ģimeni, kurā aug mazā divgadniece Jete un brālis Emīls. Par ģimeni, kurai tieši šobrīd pietrūkst šīs lielās naudas, kas ir nepieciešama izmeklēšanām ārvalstīs. Jetes mammas stāstiņš ir tik uzrunājošs un emocionāls, ka gribas publicēt to pilnībā:
„Jete ir mūsu otrais bērniņš, gribēta, mīlēta un gaidīta viņa strauji ienāca pasaulē :)
2008. gada 11. jūlijā vēl pēc ārsta apskates nekas neliecināja par dzemdību tuvošanos. Atceros, ka nopūtos, jo 12. jūlijā mums bija jāiet uz kāzām, bet ar lielo punci vairs nevarēju uzvilkt nevienu savu kleitu. Likās mazā to kā dzirdējusi :) un viss notikās – piebraucam pie slimnīcas un jau pēc 2 stundām mazais brīnums bija man uz punča.
Par slimību nekas neliecināja līdz 1,5 gadu vecumam. Likās dīvaina viņas uzvedība – pastaigā, pastaigā un noguļas uz zemes tā, it kā kaut kas sāp. Vēlāk sāka teikt, ka sāp puncis, ko ārsti īsti galva neņēma, jo tāds mazs bērns nevarot konkrēti pateikt kur viņam sāp. Bet Jetei palika grūtāk ar katru dienu – vairs nesēdēja taisni, pusguļus notika visas viņas rotaļas. Taču meitiņa nekad nečīkstēja, pieņēma to par pašsaprotamu un dzīvojas tālāk, līdz ar to bija tik grūti saprast, vai Jetei sāp, vai tiek apgūtas dažādas jaunas pozas rotaļām. Kad mazā sāka arvien biežāk atkārtot, ka sāp puncis, sapratu, ka tas tomēr ir patiesi , nevis izdomājums, lai pievērstu sev uzmanību. Sākās vēdera aizcietējumi. Braucām uz Bērnu slimnīcu , kur tika veiktas smagas, ilgas „klizmošanas”. Neko atrast nevarēja, sonogrāfija neko neuzradīja, bērns ar katru dienu palika vārgāks un vārgāks. Saņēmu rājienu par nepareizu bērna barošanu un mēs tikām palaisti mājās.
Pēc visām klizmām un zarnu zālēm likās, Jetei palika labāk, līdz vienu vakaru ievēroju, ka meitiņai viena dibentiņa puse ir nedaudz lielāka. Mūs ielika slimnīca uz novērošanu, sonogrāfija uzrādīja svešķermeni ~7x5 cm lielumā. Dakteri teica , ka ātri jāoperē, jo bumbulis ir aizsprostojis zarnu un var traumēt nervu galus uz astes kaula. Tika veikta Magnētiskā rezonanse, kas uzradīja, ka bumbulis ir audzējs un visdrīzāk, ka ļaundabīgs.
(Un tikai tad es sapratu, kāpēc Jete nesēdēja taisni, kāpēc braucienā pie Vecvecākiem uz Liepāju nevarēja nosēdēt auto krēsliņā, kāpēc nekad nebrauca ar divriteni vai nešūpojās uz zirdziņa. Viņai patiešām ir ļoti, ļoti sāpējis)
Tika uzstādīta diagnoze, ko histoloģija vēlāk apstiprināja – Maligna teratoma (dzeltenuma maisa tumors) sakrokokcigeālā rajonā, 4. stadija ar metastazēm iegurņa limfmezglos.
Tas bija milzīgs trieciens mūsu ģimenei. Nepietika ar to, ka krīze valstī mūs salauza finansiāli, te ziņa, ka varam zaudēt bērniņu. 2010. gada augusts apgrieza mūsu dzīves vērtību skalas, mērķus un sapņus pilnīgi cita skatījumā. 16. augustā Jetei tika veikta operācija, par laimi audzējs bija audzis pats sava kūniņā un nebija skāris daudzus orgānus, bet pilnībā izņemt neizdevās, jo stingri turējās klāt pie astes kaula.
Pēc operācijas Jete 3 dienas bija reanimācijā. Šīs naktis, kad nevārējām būt pie bērniņa, pagāja , runājot ar vīru un patiesībā tā īsti „sagremojot” , ka tas viss notiek ar mums. Liels paldies dakteriem, kas mūs sagatavoja uz ļaunāko, neslēpa neko, bet izstāstīja ko varam sagaidīt. Naktī vismaz reizi stundā zvanīju uz reanimāciju un jautāju, kā mazajai iet. Droši vien jau bijām apnikuši ar saviem jautājumiem, bet vienmēr mums mierīgi nosauca visus rādītājus. Trešajā dienā ienākot reanimācijā, skatos, Jetei vienai pašai piestumts lielais plazmas televizors un iet multfilmas :) Tā bija laba zīme.
Tā kā bumbulis operācijas laikā plīsa, mums, iznākot no reanimācijas, jau tūlīt tika uzsākta ķīmijterapija, lai ļaunās šūnas nepaspētu iedzīvoties kur citur. Jete ilgi nespēja uzticēties ārstiem, kliedza līdz ko kāds tuvojās baltā halātā. Lai saudzētu mazo sirsniņu, es iemācījos apkopt pēc operācijas brūces, tīrīt un dezinficēt. Dibentiņš dzija ilgi, atceros kā pēc pirmās ķīmijterapijas kursa izprasījāmies mājas uz nedēļas nogali, bet mājās bijām tika 5 minūtes. Liecoties pēc mantas, Jete apsēdās uz dupša, un atnāca vaļā visas šuves. Un mūsu kopā pabūšana visiem četriem tā arī beidzās nesākoties.
Tā slimnīca ir kļuvusi par mūsu otrajām mājām, jo vairāk esam tur kā savās mājās. Jete saka: „Lielās un mazās mājas” (ar mazām mājām domājot palātu). Katra ķīmija mums nāk ar smagu vemšanu, matiņi izkrita jau pēc pirmā ķīmijas kursa, tad skaistās garās skropstas. Viens kurss iet 7 diennaktis – 7 diennaktis Jetei tiek pielikts aparāts, caur kuru vēnā pilinās ķīmijas zāles un paralēli šķidrums, kas ķīmiju skalo ārā. Pēc 5 dienām paliek tikai lieli skalojamie maisi. Pēc katras ķīmijas Jete saņem asins pārliešanas - trombocītus, eritrocītus, leikocītu stimulācijas. Parādās arī ķīmijas radītas blaknes.
Pašreiz Jete veiksmīgi ir izgājusi 6 ķīmijterapijas kursus. Pēc četrām ķīmijām Magnetiskā rezonanse neko vairs neuzrāda. Audzējs ir uzsūcies un ari metastāzes pazudušas. Tagad pēc 6. Ķīmijas - magnētiskās rezonanses rezultātus vēl gaidām. Ārsti saka, ka ķīmijterapija jāturpina, par ko man ir tik ļoti, ļoti bail. Bail, vai mazais novārgušais organisms izturēs.
Paši uz savu iniciatīvu esam atraduši, ka ir iespējams veikt ari citas pārbaudes, kas nav pieejamas Latvijā.
Un varbūt ir cerība, ka var kādā veidā atvieglot Jetei ārstēšanos, ja redzētu sīkāk , smalkāk, vai organismā vēl ir palikusi kāda ļaunā šūna, kas paslēpusies gaida savu uzvaras gājienu.
Viena no tādām ir PET (Pozitronu Emisijas Tomogrāfija). Šāds aparāts ir pieejams tepat blakus Igaunijā –Tallinā. Apskate maksā 1 300 EUR. Esam sazinājušies arī ar ārstiem Vācijā un gaidām atbildes, vai varam kādas vēl pārbaudes veikt. Taču mums nav tik daudz naudiņas, lai šos izmeklējumus veiktu bez palīdzības.
Dievs mūsu lūgšanas ir uzklausījis un ir mums žēlīgs. Man neviens nekad neatbildēs uz desmitiem jautājumu, kāpēc ar mums tā notika? No kā rodas šādas slimības, ja grūtniecībā nebija nekādu sarežģījumu? Bet vienu esmu sapratusi, ka Dievs mums ir uzdevis milzu pārbaudījumu, kurš mums ir jāizcīna ar uzvaru. Es neļaušu audzējam atgriezties, lai uzveiktu. Mums ir jāizcīna visas iespējamās pārbaudes. Lai arī man neviens pasaules ārsts nekad neapstiprinās, ka audzējs nekad neatgriezīsies, bet mēs kā vecāki izdarīsim visu, lai nekad nevajadzētu nožēlot, ka kaut ko nokavējām, palaidām garām vai nepamanījām.”

Tāds ir Jetes stāsts... Mēs savā pārliecībā esam par to, ka galvenais ir bērns, viņa veselība, un pilnībā saprotam vecākus, kuri ir gatavi darīt visu, lai tikai palīdzētu savam bērnam!

Palīdzēsim!

Jetei nepieciešami 1500 EUR vai apmēram 1065 LVL, lai veiktu izmeklēšanu, kas pierādītu, ka ļaunais audzējs ir uzveikts un ķīmijterapija nav jāturpina.

VĒL NEPIECIEŠAMĀ PALĪDZĪBA: 00,- LVL (no LVL 1065 – 17.03.2011*):

*Mēs katru vakaru atjaunosim ziedotāju vārdus un sniegtās palīdzības apjomu
*Mēs noteikti informēsim par precīzu summas izlietojumu ar turpmāku fotostāstu

MILZĪGS PALDIES JETES EŅĢEĻIEM:
Mūsu fotogrāfiem
Anonīms ziedojums - LVL 1051,20 (17.03.11.)
Dace Jonāne - LVL 10,- (17.03.11.)
Iveta Mazīte - LVL 5,- (17.03.11.) - Lai viss izdodas
Ivita Krastiņa - LVL 55,- (17.03.11.)
MG BALTIC SIA - LVL 500,- (17.03.11.)
Ilona Abeļa - LVL 20,- (18.03.11.)
Anonīms ziedojums - LVL 300,- (21.03.11.)
Laura Keraite - LVL 25,- (21.03.11.)
Gundars - LVL 150,- (09.05.11.)
ZS Sējas - LVL 200,- (13.05.11.)
Līga Hauka - LVL 100,- (07.07.11.)

Milzīgs paldies visiem ziedotājiem par tik lielu atsaucību! Pateicoties Jums 2 dienu laikā jau izdevās savākt visu diagnostikai nepieciešamo summu! Tagad Jete varēs doties uz vispiemērotāko medicīnas iestādi, kur tiks veikta viņai nepieciešamā diagnostika. Pārējie līdzekļi būs ļoti nepieciešami brauciena laikā - pēc mammas vārdiem - noderēs katrs lats!
Vēlreiz PALDIES Jums!

19.maijs 2011.
Pārskaitīti 1,430.60 LVL Universitätsklinikum Münster, kur Jetei tiks veikta izmeklēšana

2011.gada jūnijs
Tika apmaksāta vilciena biļete Hamburga-Minstere-Hamburga 158 LVL apmērā.

0 comments:

Ja Tev ir kādi jautājumi, ierosinājumi, tad raksti tos šeit.!

Ierakstīt komentāru

 
atbalstiitaaji
Atbalstītājs - Aldis Gobzems Latvijas Energoceltnieks Atbalstītājs - BTA Apdrošinātāji Atbalstītājs - Jānis Straupe Atbalstītājs - Office Day Atbalstītājs - SONORA Atbalstītājs - ENERGOKOMPLEKSS Atbalstītājs - SIA LCB