ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Rolands

FOTOZIEDOJUMS: VALDIS


Šis stāstiņš tapis sadarbībā ar mūsu atbalstītājiem žurnālu „Mans Mazais”.

Kopā ar žurnālisti Daci Rudzīti apciemojām Rolandu un viņa vecākus, foto tapa ziemīgā pastaigā Mežotnes pils dārzā pateicoties fotogrāfam Valdim Jansonam.

Stāstu varat lasīt žurnāla „Mans Mazais” aprīļa numurā, kā arī http://www.mansmazais.lv/.

Autore: Dace Rudzīte (Mans Mazais)

Pārbaudījums, kuram jāiziet cauri...

Rolandam pagājušā gada 20. septembrī palika četri gadi, savu dzimšanas dienu viņš nosvinēja slimnīcā. Puisēnam ir asins vēzis, bet, neņemot vērā savā dzīvē un slimnīcā pārdzīvoto, viņš vēlas kļūt par ārstu. Mamma Lilita un tētis Ervīns par notikušo nesūkstās, bet ir apņēmības pilni nodrošināt dēlam visu to labāko. Kad tiekamies pirms kārtējās došanās uz slimnīcu, Rolands sarunā neiesaistās, bet kopā ar tēti aizrautīgi spēlē datorspēli. Stāsta Rolanda mamma LILITA:

Kādā augusta rītā Rolands pamodās, sūdzoties, ka sāp kāja – gūža. Sāp tik ļoti, ka nevar paiet pa trepēm un man viņš jānes. Izsaucām ātro palīdzību, ārsti teica, ka puikam ir sastiepums vai sasitums, – nekas nopietns. Kamēr Rolandu izmeklēja, viņš turējās, klusēja, bet, tikko dakteri bija projām, puika sāka raudāt un atzina, ka viņam ļoti sāpējis... Teicu, ka nevajag ciesties, ka mammai, tētim un ārstiem vienmēr jāsaka, ja kaut kas sāp. Pāris dienas bija labi, līdz Rolandam ne no kā paaugstinājās temperatūra un atkal sāpēja kāja. Aizbraucām uz bērnu slimnīcu Rīgā, ārsti sāka meklēt, kas puikam varētu būt. Kad pateica, ka pie Rolanda nāks asins slimību ārsts, man jau bija aizdomas, par ko ir runa. Viņam uztaisīja punkciju, vēl kādu pārbaudi un apstiprināja: Rolandam ir leikēmija. Tajā mirklī biju viena, Rolanda tētis strādāja Liepājā. Nespēju ne ar vienu parunāt, jo pati īsti nezināju, kas tas ir. Biju dzirdējusi par leikēmiju, bet, ko darīt un kā ārstēt – informācijas nebija. Jā, leikēmija – tas ir briesmīgi, jo slimības gaita nav prognozējama. Kad pateica diagnozi, šķita, mūsu aktīvais puika tikai gulēs gultā, un viss. Kā tā? Visam punkts? Bet izrādās, ka nē, viņā ir tik daudz enerģijas...
Uzturoties ar vēzi slimo bērnu nodaļā, nevari pat iedomāties, ka šie bērni ir slimi – mazie spēlē kariņu, paslēpes, brauc ar mašīnām. Pozitīva uztvere dod daudz. Rolanda klātbūtnē neraudu, jo negribu, lai viņš to redz. Sākumā jau bija kā bija... izmisums, asaras, jautājums, ko tālāk? Bet tā neko nevar izdarīt. Ja tikai raudāšu, nonākšu līdz antidepresantiem. Kā tad palīdzēšu Rolandam? Viņam vajadzīgs mans spēks un mana enerģija, ne mani pārdzīvojumi.

Smags darbs
Slimības dēļ mājās esam ļoti maz, daudz laika pavadām ceļā starp mājām Bauskā un slimnīcu Rīgā. Trīs dienas mājās, četras – slimnīcā. Atbrauc mājās, pat lāgā nepaspēj pārkrāmēt somas, kad jau atkal jādodas uz slimnīcu. Es nestrādāju, tāpēc darbs slimības dēļ nebija jāpamet. Rolands kādu laiku apmeklēja bērnudārzu, bet, tā kā nestrādāju, izņēmu puiku no dārziņa. Gribēju pavadīt vairāk laika kopā ar dēlu.
Slimnīcā nav viegli – ārstēšana, ķīmijterapija, diennakti ilga sistēma, visa tā atmosfēra un kārtība. Neesmu radusi visu laiku uzturēties starp daudziem cilvēkiem, man visu laiku jāmācās sadzīvot. Ļoti gribas atpūsties, bet arī tad, kad Rolands slimnīcā paliek ar tēti, nevaru atslēgties. Kopš ārstēšanas sākuma pagājuši pieci mēneši (mūsu saruna notiek februārī – aut.), un tagad sāku just, ka zūd spēki. Fiziski. Negribu braukt ne uz siltajām zemēm, ne pavadīt laiku cilvēkos, bet vienkārši būt mājās.

«Mammīt, es neraudāšu...»
Jau no sākuma Rolandam visu stāstu, kas tas ir par aparātu, ko tagad ārsts darīs. Mēs visu izrunājam, varam arī paraudāt, ja gribas, sarunāt, jo cita ceļa mums nav. Apmēram pusotru mēnesi katru dienu dēlam no rokas ņēma analīzes, viņš bija tā sadurstīts, ka reizēm māsiņa nevarēja atrast vietu, kur durt. Bet Rolands neraudāja, tikai apķērās man ap kaklu un teica: «Mammīt, es neraudāšu. Es negribu, lai tu raudi, es tevi ļoti, ļoti mīlu.» Nezinu, kur viņš ņēma spēku neizrādīt sāpes. Pēc tam viņam krūtiņās zem ādas ielika katetru, kas iet līdz asinsvadam, un tagad Rolands pat nejūt, kā viņam paņem asins analīzes.
Katru dienu viņam bija jāizdzer kādas padsmit tabletes. Sākumā Rolands dzēra pa tabletei, vēlāk tablešu kļuva arvien vairāk, es tās samalu un devu ar jogurtu vai kādu dzērienu. Rolandam no tā kļuva slikti. Kad samazināja zāļu devas, ļoti pūtās vēders, ārsti gribēja likt katetru. Neļāvu, jo tas vēl vairāk pazeminātu viņa dzīves kvalitāti. Cēlos sešos no rīta, liku Rolandu siltā vannā, lai viņš atslābinās, nomierinās.
Ārsti saka – labi, ka slimība laikus pamanīta, Rolanda veselības stāvoklis ir pietiekami labs, un viņam ir tas vecums, kad leikēmija parasti labi padodas ārstēšanai. Kopumā jāārstējas seši, astoņi mēneši. Pirmajā mēnesī Rolands sasniedza līmeni, kad ļauno šūnu vairs nav, un tagad viņam ir uzturošā ķīmija. Jāiztur pieci gadi, un tad ir garantija, ka slimība neatgriezīsies.

Dakteris bez matiem?
Sākotnēji manīju, ka Rolandu vairs nepazīstu. Viņš sāka daudz stāstīt par to, kā jūtas, ko vēlas darīt, izteica man komplimentus: «Mammu, tev ir tik stipras rokas. Mammu, tev ir tik stipras kājas. Tev ir mīksti un mīļi pirksti.» Viņam viss šķita svarīgi. Bija brīdis, kad Rolandam bija ļoti slikti, un viņš lielākoties gulēja. Tad viņš man lika vilkt tikai vienu rūtainu džemperi ar spīdumiņiem, jo viņam tas ļoti patika. Slimība Rolandu padarījusi pieaugušāku. Vispār trīsgadīgi četrgadīgi bērni slimnīcā runā kā pieaugušie, piemēram, par asins analīzēm, apjautājas viens otram, vai tev šodien bija slikta dūša? Vai vēmi? Neviens nesmejas, ka ķīmijterapijas dēļ kādam, arī Rolandam, nav matu.
Kad atbraucām mājās, citi bērni sākumā smējās. Izskaidroju, kas un kāpēc, un viņi saprata. Arī ar Rolandu daudz par to runāju. Kad pirmajā mēnesī Rolandam slimnīcā izkrita mati, viņš pētīja sevi spogulī, pārdzīvoja. Parādīju viņam bērnības bildes: «Redzi, kad biji maziņš, tev arī nebija matu. Ataugs un būs.» Rolands nomierinājās. Kādu vakaru Rolands domīgs sēž, prasu, kas noticis. Viņš saka: «Kad izaugšu liels, būšu dakteris, bet bērni par mani smiesies, jo man nebūs matu.» Brīnījos – viņam tik daudz bijis jāizcieš, bet viņš vēlas kļūt par dakteri. Bieži esmu pieķērusi, ka viņš sēž un kaut ko domā. Ja uzķer īsto brīdi, tad sākumā negribīgi, bet vēlāk tomēr izstāsta, par ko domā.
Ķīmijterapija un slimnīcas vide dara savu. Rolands kļuvis nervozāks, brīžiem ļoti jāpiedomā, ko viņam teikt. Ja kaut ko nenopērc, Rolands var uzrīkot traci veikalā. Agrāk nekad tā nebija. Brīžiem jāsaņemas, jo nevaram sēdēt un bļaut viens uz otru. Labi, ka viņš pasaka, ko domā, jo iepriekš Rolands bija diplomāts, kas visu paturēja sevī.

Kāpēc tieši mums?
Ārsti ieteica nekad neuzdot sev jautājumu, kāpēc tā notika tieši ar mums, jo neviens skaidru atbildi sniegt nevar. Protams, katrs vecāks to sev jautā. Cik kuram pieņemams, bet pastāv viedoklis – slimība nozīmē, ka bērns sevī kaut ko ļoti pārdzīvo. Nezinu, vienmēr esam centušies, lai Rolandam būtu labi. Protams, bija laiks, kad daudz strādājām, īpaši Rolanda tētis, pie kura puika ir kā pielipis. Es domāju, ka tas vienkārši ir pārbaudījums, kas mums jāiztur, kuram jāiziet cauri. Arī Rolandam tas jāiztur. Slimība mūs un viņu tikai stiprinās. Varbūt tas ir ceļš uz viņa nākamo profesiju, uz to, ka Rolands būs ārsts bez matiem... Viņš būs lielisks speciālists, jo pats būs izgājis cauri slimībai. Tikai ceļš tāds briesmīgs.
Viens Rolanda draugs slimnīcā nomira. Neviens neko neteica. Bērni domāja, ka viņš aizbraucis mājās, jo viņiem vienīgā doma ir, ka no slimnīcas tiek projām tikai tad, kad esi vesels. Tad sēdi un atceries, kā viņi kariņu spēlēja... Bija arī priecīgs notikums – viens puika bija uz pārbaudi slimnīcā. Palātā ienāk mamma un tētis un aicina: «Braucam uz veikalu!» Puika aizspēlējies nekādu sevišķo sajūsmu neizrāda. «Bet tu zini, kāpēc mēs braucam? Braucam pēc tortes, jo tu esi vesels. Tev uz slimnīcu vairs nebūs jābrauc!» Tad sēdi, raudi un priecājies, ka viņiem viss beidzies labi.

Bez spilvena apakšā
Vai Rolandu slimības dēļ īpaši lutinām? Nē, nelutinām un nekad neuzsveram, ka viņš ir slims. Vienreiz Rolandam bija ļoti zems trombocītu līmenis un ārsts teica, ka puikam jāuzmanās, viņš nedrīkst sasisties, jo pastāv iekšējās asiņošanas risks. Tas nozīmē, ka jāsēž mājās un neko darīt nedrīkst. Bet mēs neliekam viņam speciāli spilvenu apakšā – Rolands kopā ar tēti brauc uz laukiem un iet slidot. Jā, Rolands var nokrist, bet viņam ir ķivere, aizsargi, polsterētas bikses. Vasarā viņš brauks ar riteni. Jā, risks pastāv, bet mēs nedrīkstam atņemt dēlam bērnību. Viņam patīk slidot, spēlēt hokeju – pozitīvais velk ārā no slimības. Slimnīcā Rolands guļ, piesiets pie sistēmas, negrib ēst un vispār neko negrib. Mājās ir pavisam citādi – viņš iet ārā, skraida, vingro, viņam ir enerģija un apetīte. Rudenī Rolands kopā ar vectēvu baroja trušus, stādīja ķiplokus un katru dienu izdzēra litru piena. Laikam viņa organisms gribēja atindēties, Rolandam to vajadzēja.
Jābūt tik stipriem, lai nedomātu – kāpēc, bet ietu uz priekšu un katru dienu nodzīvotu tā, lai dēlam kaut ko iedotu – uzceltu sniegavīru, aizbrauktu paslidot, pabarotu pīles vai kopā kaut ko pagatavotu virtuvē. Katra diena jānodzīvo tā, lai būtu par to prieks, nevis jānosēž, jo nekad nevari zināt, kā slimība pavērsīsies. Kamēr ir iespēja, tikmēr jādara. Daudziem nav iespējas iziet ārā un papikoties, bet Rolandam tāda ir. Tāpēc ej pikojies uzkāp tajā kokā, es pastāvēšu apakšā!

Lai gan Rolanda vecāki uzsver, ka nelūdz palīdzību un, ka ir bērni, kuriem tā daudz vairāk nepieciešama, tomēr vēlamies atbalstīt šo stipro ģimeni.
Mēs varam palīdzēt Rolandam izveseļoties!

• Rolandam patīk apmeklēt mūzikas terapijas nodarbības (vienas nodarbības atvieglotā cena 12 LVL VC4 Bērnu veselības centrā
• Rolandam regulāri nepieciešami medikamenti, kurus daļu apmaksā valsts, daļa jāapmaksā vecākiem

Palīdzēsim!

VĒL NEPIECIEŠAMĀ PALĪDZĪBA: 00,- LVL (no LVL 500,00 – 30.01.2012*):

*Mēs katru vakaru atjaunosim ziedotāju vārdus un sniegtās palīdzības apjomu
*Mēs noteikti informēsim par precīzu summas izlietojumu ar turpmāku fotostāstu

MILZĪGS PALDIES ROLANDA EŅĢEĻIEM:
Mūsu fotogrāfiem

KRISTĪNE BALODEI - 20, - LVL ( 08.04.11.)
ANONĪMS ZIEDOJUMS - 30, - LVL (11.04.11.)
ELĪNAI KĀRKLIŅA - 50, - LVL (14.04.11.)
AIGARS ROZENTĀLS - 10,- LVL (02.05.11.)
LAURA LISOVSKA - 10,- LVL (02.05.11.)
ILVA UTĀNE - 50,- LVL (23.05.11.)
Anonīms ziedojums - 30,- LVL (27.12.11.)
Jevgēnijs Durnovs - 50,- LVL (05.01.12.)
Anonīms ziedojums - 250,- LVL (30.01.12.)

07.04.11. Nopirkām zālītes Rolandam 7,67 Ls. Liels paldies Ilmas aptiekai par īpašajām cenām!

11.04.11. Vēstule no mammas: šodien Rolandam būs operācija, liks centrālo katetru, jo porta katetru lietot nedrīkst. Tam pie sirsniņas, vadiņa galā ir izveidojies tā kā trombveidīgs veidojums. Šodien ārsti pieņēma lēmumu par centrālo katetru, jo rociņas jau zilas, vēnas atrast vairs nevar un māsiņas tuvu izmisumam. Piektdien leikocīti bija jau nokritušies līdz 290. Sestdien uzkāpa līdz 500. Šodien nezinu, bet tūkstoša vēl nav. Kakliņš sāp, klepo. Staigājam maskās. Ar tēti mainīsimies, man vajag atelpu un brīdi pārdomām vienatnē.




14.04.11. Iegādājāmies zāles un pārtiku par kopējo summu 42,52 Ls. Paldies Ilmas aptiekai par īpašajām cenām!





14.10.2011. Iegādājāmies Rolandam zālītes par kopējo summu 41,63 LVL. Paldies Ilmas aptiekai par īpašajām cenām!

02.11.2011. Rolands un viņa vecāki pārcēlušies uz Valmieru
Vēstule no Rolanda mammītes:
Mēs cītīgi staigājam pie fizioterapeita uz vingrošanu. Piektdien pēdējā reize, bet nevienam no mums nešķiet, ka ar to ir gana.
Rolandam tomēr konstatēja nelielu mugurkaula deformāciju, gūžu asimetriju un iespējams plakano pēdu. Vēl fizioterapeite visu laiku atzīmē to, ka Rolands liek pēdas uz iekšu. Vienu izteikti. Veiksim podometriju, lai noteiktu vai nepieciešamas īpašās pēdiņas apavos un lai precīzi tās piemeklētu.
Noteikti vingrošanas turpināsim, jo vingrot mājās ir viens un to arī daram, bet mēs tomēr gribētu, lai speciālists ar Rolandu darbojas un norāda uz kļūdām, izmaiņām.
Muskuļi Rolandam ļoti vāji un tas neskatoties uz to, ka staigājam daudz kājām, braucam ar velosipēdu un esam atsākuši slidot Vidzemes olimpiskajā centrā. Kā atceros, kāds Rolands bija pirms nonākšanas slimnīcā - vēdera muskuļi (presīte) skaidri saredzami, rokas, kājas arī spēcīgas, tad tagad...
Tā mums iet un daudz darba priekšā.
Pašlaik izmantojam visus Valmieras labumus - kino, koncertus, teātri, slidotavu un tas viss, lai atslēgtos.
Pēdējā laikā daudz sliktu ziņu līdz manīm nonāk un brīžiem liekas, ka tagad sācies grūtākais laiks, jo ir daudz laika domāt un brīžiem aizdomāties pārāk tālu.
Rolands vienu dienu pasauc mani, raud un jautā: "Kas būs, ja es pirmais nomiršu?"
Es knapi savaldījos, lai nesāktu raudāt. Pēcāk gan izraudājos un vēl tagad nespējam saprast, kāpēc tāds jautājums, jo Rolandam vienmēr stāstam, ka visi draugi ir veseli un dzīvo mājās ar saviem vecākiem, visiem viss labi. Tā nav, bet viņam tas nav jāzin.

2012.gada aprīlis
Rolands kopā ar vecākiem pabija Leļļu teātra izrādē. Ilmas aptiekā Rolandam tika iegādāti medikamenti par kopējo summu 19,54 LVL. Un pateicoties Dailes teātrim arī vecāki varēja baudīt teātra izrādi „Mežonīgā pilsēta”. 
Paldies  mūsu sadarbības parterim VC4 un īpaši dr Bogdanovai, kas sniedza konsultāciju Rolandam bez maksas. 

2012.gada jūlijs
Vēstulīte no mammas :

Nodarbības pie fizioterapeites pabeidzām. Uzlabojumi ir gan stājā, gan komunikācijā. Rolands ļoti ilgi negāja uz kontaktu ar fizioterapeiti, tāpēc tika izvēlētā šāda taktika - vienu reizi vingrošana un problēmu novēršana (stāja, pēdas), otru reizi vingrošana caur rotaļām. Tagad vingrošanu turpinām mājās, bet es mēģinu to darīt caur rotaļām, jo tā ir interesantāk un mazāk protestu. Liels pluss ir pēdiņām, kuras iegādājāmies pie dr VC4. Vienu dienu Rolandam sāka sāpēt kāja. Fizioterapeite parādīja, kas darāms šādā situācijā un pielietoja arī aukstumu sāpošai vietai. Zini, ja nebūtu šīs fizioterapijas, tad pie sāpēm būtu devusi pretsāpju zāles, kas bojātu jau tā bojātās aknas. Tagad zinu kā ar masāžu un iedarbību uz attiecīgajiem punktiem noņemt muskuļu sāpes, saspringumu. Galvā jau tik daudz zināšanu... PALDIES!!!Apmaksātas nodarbības pie fizioterapeites 70 Ls apmērā.

0 comments:

Ja Tev ir kādi jautājumi, ierosinājumi, tad raksti tos šeit.!

Ierakstīt komentāru

 
atbalstiitaaji
Atbalstītājs - Aldis Gobzems Latvijas Energoceltnieks Atbalstītājs - BTA Apdrošinātāji Atbalstītājs - Jānis Straupe Atbalstītājs - Office Day Atbalstītājs - SONORA Atbalstītājs - ENERGOKOMPLEKSS Atbalstītājs - SIA LCB